Kraukšķīgi skābēti gurķi sālījumā

Gurķi, kas skābst paši savā sālījumā ar dillēm, ķiplokiem un lapām, bez etiķa un bez karsēšanas. Skābums rodas rūgšanā, un gurķi paliek kraukšķīgi, ja ievēro dažas lietas.

Viena liela trīslitru burka ar veseliem maziem gurķiem duļķainā, pienaini bālā sālījumā, kurā redzami diļļu čemuri, mārrutka, upeņu un ozola lapas un ķiploka daiviņas, uz lina auduma pie loga.
Ilustrācija: tā izskatās gatavs ēdiens, nevis šīs receptes gatavošanas fotogrāfija.

Skābēti gurķi nav marinēti gurķi. Marinējot skābumu dod etiķis, bet skābējot gurķi stāv sālsūdenī, kurā pienskābes baktērijas pašas rada skābumu. Garša ir citāda: dziļāka, mazāk asa, ar ķiploku un diļļu smaržu, un sālījums kļūst duļķains. Ja gribi gurķus ar etiķi un dzidru marinādi, izvēlies kraukšķīgi marinētus gurķus, kas ir pavisam cita metode.

Gurķu skābēšana prasa maz darba, ap pusstundu, bet vairākas dienas gaidīšanas. Pirmajās 2–4 dienās gurķi rūgst istabas temperatūrā, pēc tam tos pārnes vēsumā. Šī recepte ir vienai 3 l burkai. Attiecība ir 50 g sāls uz katru litru ūdens, tāpēc to ir viegli pavairot.

Sastāvdaļas

⚠️ Par drošību. Pasaules Veselības organizācija norāda, ka mājās konservēti, iepildīti un raudzēti produkti ir biežs pārtikas botulisma avots un to gatavošana prasa īpašu piesardzību. Toksīns veidojas visbiežāk viegli konservētos un nepietiekami apstrādātos mājas konservos bez skābekļa piekļuves, un tas ir atrasts arī mazskābos konservētos dārzeņos (PVO min zaļās pupiņas, spinātus, sēnes un bietes). C. botulinum neaug skābā vidē (pH zem 4,6), taču zems pH nesadala toksīnu, kas jau ir izveidojies. Skābēšanā nav etiķa, un mājās pH izmērīt nevar. Avots: PVO, "Botulism", 2023. gada 25. septembris.

Pagatavošana

  1. Nomazgā gurķus un liec tos bļodā ar ledusaukstu ūdeni uz 4–6 stundām.
  2. Kamēr gurķi mērcējas, izšķīdini sāli 1,5 l auksta ūdens. Ja krāna ūdens ir ciets vai hlorēts, to vispirms uzvāri un atdzesē.
  3. Nomazgā burku karstā ūdenī ar trauku mazgāšanas līdzekli un rūpīgi noskalo.
  4. Nomazgā lapas un dilles. Nomizo ķiplokus un pārgriez uz pusēm.
  5. Burkas dibenā liec pusi lapu, vienu diļļu čemuru, pusi ķiploku un piparus.
  6. Nogriez gurķiem ziedu galiņu un kārto tos burkā vertikāli, cieši vienu pie otra.
  7. Starp gurķiem iespied vēl vienu diļļu čemuru un atlikušos ķiplokus, virsū liec pārējās lapas un dilles.
  8. Pārlej gurķus ar sālījumu, līdz tas pārklāj tos pilnībā.
  9. Uzliec vāku vaļīgi vai pārsien burku ar marli un novieto uz šķīvja istabas temperatūrā.
  10. Atstāj uz 2–4 dienām, katru dienu noņemot putas, līdz sālījums kļūst duļķains un gurķi maina krāsu uz olīvzaļu.
  11. Kad gurķi ir kļuvuši tik skābi, cik tev garšo, cieši aizvāko burku un pārnes ledusskapī vai pagrabā 0–5 °C temperatūrā.

Kas notiek, kad gurķi skābst

Pirmajā dienā sālījums ir dzidrs, un gurķi ir spilgti zaļi. Otrajā dienā sākas rūgšana: sālījums kļūst duļķains, parādās burbuļi un putas, un gurķi pamazām maina krāsu. Burkas dibenā var nosēsties balts nogulsnējums. Tas ir normāli, un tas liecina, ka strādā pienskābes baktērijas.

Kad putas vairs neveidojas un gurķis vidū ir vienmērīgi olīvzaļš, bez gaišas, svaiga gurķa serdes, rūgšana ir galvenokārt beigusies. Vēsumā gurķi turpina skābt, tikai lēnām. Ja virspusē parādās plāna, balta plēvīte, noņem to. Ja pelējums ir pūkains vai krāsains, vai gurķi ir gļotaini, burkas saturu neēd.

Kā panākt, lai skābēti gurķi paliktu kraukšķīgi

Burku vai podu, kurā skābē, izvēlies no stikla, keramikas ar glazūru vai pārtikas plastmasas. Metāla trauki, izņemot nerūsējošo tēraudu, skābajā sālījumā neder. Ja skābē lielā podā, uzliec gurķiem virsū šķīvi un nelielu, tīru svaru, piemēram, ūdens burku, lai visi gurķi paliek zem sālījuma.

Biežākās kļūdas

KļūdaKas notiekKā izvairīties
Sāls ar jodu vai piedevāmSālījums var būt duļķaināks par parastoLieto akmens sāli bez joda, kā ierasts skābēšanā
Gurķi nav pārklāti ar sālījumuVirsējie gurķi pelēPiespied gurķus ar lapām, pielej sālījumu
Burku cieši aizskrūvē uzreizGāzes nevar izkļūt, sālījums tek pāriPirmās dienas turi vāku vaļīgi
Rūgst par siltuMīksti, dobi gurķiTuri 18–22 °C, sausā, ēnainā vietā

Glabāšana un pasniegšana

Skābētus gurķus glabā vēsumā, ledusskapī vai pagrabā, un tie vienmēr jātur zem sālījuma. Ņem tos ar tīru dakšiņu. Šī lapa nenorāda, cik ilgi tie saglabājas.

Skābēti gurķi ir klasiska piedeva kartupeļiem, gaļai un siļķei, un tos izmanto rasolam. Sālījumu var dzert atdzesētu. Vienkāršāku versiju ar pārvārītu sālījumu glabāšanai burkās atradīsi receptē par sālītiem gurķiem ziemai, bet ātru versiju pāris dienām — mazsālītos gurķīšos. Visas gurķu receptes ir sadaļā Konservēšana un ievārījumi.

Biežāk uzdotie jautājumi

Ar ko skābēti gurķi atšķiras no marinētiem?

Skābētos gurķos nav etiķa. Skābums rodas rūgšanā sālsūdenī, tāpēc sālījums ir duļķains. Marinētos gurķos skābumu dod etiķis, un marināde ir dzidra.

Cik daudz sāls vajag gurķu skābēšanai?

Šajā receptē 50 g sāls uz katru litru ūdens, apmēram 2 ēd. k. Ar mazāk sāls gurķi rūgst ātrāk un var kļūt mīksti.

Kāpēc skābēti gurķi kļuva mīksti?

Visbiežāk tie nebija svaigi, rūga pārāk siltā vietā vai netika nogriezts ziedu galiņš. Arī lieli, pārauguši gurķi skābst nevienmērīgi.

Vai balts nogulsnējums burkā ir normāls?

Jā. Tas rodas rūgšanas laikā. Pūkains vai krāsains pelējums nav normāls, un tādu burku izmet.

Vai skābētus gurķus var glabāt istabas temperatūrā?

Pēc rūgšanas pirmajām dienām tos pārnes vēsumā, ledusskapī vai pagrabā. Siltumā tie turpina rūgt, kļūst pārskābi un mīksti.