Kā piemājas dārzā izaudzēt sēnes?

Baraviku un apšu beku audzēšana “mājas apstākļos” nav nekāda zinātniskā fantastika  – ja vien dārzā aug ozols, liepa, egle, priede, lazda vai apse, sēnes iespējams izaudzēt arī mazdārziņā. Ir divi veidi, kā tikt pie gardās sēņu ražas – vākt un kaisīt sēņu tīrīšanas atliekas un audzēt micēliju pašiem vai sēt jau sagatavotu, veikalā iegādātu, micēliju. Piemērotākais laiks baraviku sēšanai ir no aprīļa vidus līdz oktobrim. Tās vislabāk augs pie ozoliem, lazdām, liepām, priedēm vai eglēm, bet apses pakājē būs īstā vieta apšu beciņām.

Ja vēlies pats izveidot savu sēņu micēliju, savāc visu, kas paliek pāri no sēņu tīrīšanas – kātiņus, šķiedraino “švammi”, kas atrodas zem beku cepurītēm – un ievieto bļodā. Pielej klāt nedaudz ūdeni, kurā izkausēts kilograms cukura, kas būs kā barotne micēlijam. Visu ar rokām samīci tādā kā putriņā un atstāj uz pāris nedēļām ēnainā, siltā vietā uzrūgšanai. Kad masa kļūst bāla un nedaudz pienaina, to izlaista teritorijā, kur iecerēts audzēt sēnes.

Savukārt veikalā iegādātās sēņu sporas sēj pie koku saknēm, kas ir piemērota vieta micēlija attīstībai. Ja gatavais sēņu micēlijs ir pildīts pudelē, pirms lietošanas tā rūpīgi jāsakrata, jānogriež izciļņa augšējā daļa un jāuzskrūvē uzgalis. Tad rūpīgi jāsalaista vieta kur sēnes paredzēts stādīt un ar komplektā pievienoto irbuli pie koka saknēm zemē jāizveido apmēram 10 cm dziļa atvere. Izveidotajā atverē pie koka saknēm jāiepilda micēlijs. Atveres jāaizber un stādījums rūpīgi jāaplaista.

Ja laiks ir sauss, sēņu micēliju vēlams laistīt vienu reizi divās dienās. Mitrums ir īpaši svarīgs nosacījums sēņu augšanai, jo sausā laikā sporas nedīgst. Turklāt nevajag uztraukties, ja pēc iesēšanas nākamajā gadā nekas nav izaudzis. Ir jāapbruņojas ar pacietību, jo micēlija inkubācijas periods ir aptuveni četri gadi. Tāpat ļoti daudz kas ir atkarīgs no laika apstākļiem -  sēņu augšanai vajadzīgs pietiekami silts un mitrs laiks.